Tā tas sākās ar šo tālo balzamu ar burbonas vaniļu

Pēdējā laikā, vakaros, kad jau viss ir izdarīts. Pēc dušas. Logs ir aizsalcis, un ārā ir tāds pats mīnus piecpadsmit kā jau nedēļu. Mana āda to jūt. Tā ir kā papīrs. Sākās ar to, ka rokas sāpēja no mazgāšanas, un seja, it īpaši vaigi, bija saspringusi. Es kaut ko meklēju. Ne zāles, bet kaut ko citu. Un tad es atcerējos šo burbonas vaniļas tālo balzamu, kas stāvēja uz plaukta. Nopirku to kādā Etsy veikalā, tāpēc ka izskatījās interesanti. Govs tauki sejai. Izklausījās dīvaini. Bet tagad, ziemā, esmu sācis to lietot katru vakaru. Un tas, šķiet, strādā.

Viss sākās ar to, ka man bija jāatrod kaut kas, kas nav krēms. Visi tie parastie krēmi no veikala, pat dārgākie, pēc stundas likās pazuduši. Un āda atkal bija sasīkusi. Es lasīju par tālu. Ka tas ir kā dabīgais ādas tauciņš. Ka tas iesūcas dziļi. Izklausījās pārāk labi, lai būtu patiesība. Bet, ziniet, kad jums ir pietiekami, jūs izmēģināt jebko.

Kā es vispār nonācu pie tā, ka lietoju tālu sejai

Es nezinu, vai jūs atceraties to brīdi, kad saprotat, ka jūsu parastais krēms vairs nestrādā. Man tas bija pagājušo oktobri. Vējš sāka pūst, un manas rokas izskatījās kā kartupeļu mizas. Patīkami. Tad kāda draudzene pieminēja kaut ko par 'vecmodīgu' ādas kopšanu. Taukiem. Sviestam. Tālu. Es par to izlasīju. Šis konkrētais balzams ir no Francijas, no zālēm barītas liellopu sueta. Tas ir saputots, līdz tas kļūst gandrīz pūkains. Tekstūra ir... blīva. Ļoti blīva. Bet, kad to berzē starp pirkstiem, tas kļūst mīksts. Un tad uz ādas tas kustīgi izkūst. Neatstājot taukainu slāni. Vairāk kā sajūtu, ka āda to ir apēdusi. Dīvaini, bet labi.

Es sāku ar rokām. Pēc trauku mazgāšanas. Ņemtu maz, apmēram zirņa lielumu, un berztu plaukstās. Sākumā tas ir ciets. Jā, tas ir auksts. Tad tas kļūst siltāks. Un smaržo... kā vaniļa. Bet ne tā saldā veikala vaniļa. Vairāk kā vaniļas pārslas, kas ir mazliet iemērcētas kaut ko siltā. Kā burbonā. Tas nav spēcīgi. Tas ir tikai tur. Ļoti mierinoši. It kā ietin. Mans prāts to saista ar siltu kafiju un vakara mieru. Nezinu kāpēc. Bet tas palīdz nomierināties pirms gulētiešanas.

Mans vakara rituals ar šo tālo balzamu tagad

Tas notiek ap desmitiem. Bērni aizgājuši gulēt. Es esmu iztīrījis seju ar to ūdeni un želeju, ko vienmēr lietoju. Pēc dušas āda ir sasīkusi. Tieši tāda brīža briesmīgā sajūta. Es ņemu šo burbonas vaniļas tālo balzama burciņu. Tas ir mazs stikls. Izkausēju mazliet starp pirkstiem. Un tad... es to ieberžu sejā. Uz vaigiem, pieres, kakla. Sākumā tas izskatās balts. Un tad, pēc minūtes, tas pazūd. Tas vienkārši... iesūcas. Es neticu, ka to saku par kaut ko, kas sastāv no taukiem. Bet tā tas ir. Pēc tam, kad esmu pabeidzis, mana āda nav spīdīga. Tā ir mīksta. Un atbrīvota no tās sasprindzinātās sajūtas.

Reizēm, ja esmu ļoti noguris, es to lieku arī uz lūpām. Tikai mazliet. Tas strādā labāk nekā jebkuras lūpu balzamas, ko esmu mēģinājis. Lūpas pārstāj plīst. Un otrā dienā, kad es eju ārā, aukstais vējš nešķiet tik asass. Tas ir kā aizsargājošs slānis. Es to lietoju arī uz elkoņiem. Mani elkoņi vienmēr ir bijuši sausāki nekā tuksnesis. Tagad tie vismaz ir cilvēcīgi.

Kāda mana āda ir pēc pāris nedēļām? Patiesība

Es gribētu teikt kaut ko dramatizējošu. Ka es izskatos desmit gadus jaunāks. Ka visi mani draugi jautā. Bet patiesība ir prozaiskāka. Mana āda vairs nesāp. Tā vairs nav saspringusi. Rokas, īpaši, ir atguvušas kādu elastību. Tās vairs neplaisā un nesāp katru reizi, kad es tās saloku. Seja jūtas... mierīga. Ne tāda veida mierīga, ko reklamē, bet patiesi mierīga. Kā pēc labsajūtas masāžas. Vairs nav tās pastāvīgās niekošanas un sasprindzinājuma.

Un ir vēl kaut kas. Rituals. Tas pieciet minūtes vakara, kad es to daru, ir kā pauze. Smarža ir siltā. Istaba ir tumša. Es tikai sēžu un ļauju balzamam iesūkties. Tas ir kā signāls ķermenim, ka diena ir beigusies. Laiks atpūsties. Es nedomāju, ka to paredzēja tā ražotāji, bet man tas tā darbojas. Tas ir kā personīgais mierinājuma gabals. Es pat to nopirku savai mātei. Viņai arī ir sausāda ziemā. Viņa sākumā bija šokēta. "Tauki?" Bet tagad arī viņa to lieto. Viņa saka, ka viņas rokas vairs nav tik sīkas.

Ātri jautājumi, kas man bieži tiek uzdoti

Vai liellopu tāls ir labs sejai? Jā, izrādās. Jo tā sastāvs ir ļoti līdzīgs mūsu pašu ādas dabiskajiem tauciņiem. Tāpēc āda to atpazīst un labi uzsūc. Tas nevis sēž virspusē, bet iedziļinās, lai mitrinātu no iekšpuses. Tas nav jauns izgudrojums, tas ir kaut kas, ko cilvēki ir lietojuši gadsimtiem.

Vai tāla balzams aizsērē poras? Nē, ja tas ir kvalitatīvs un tīrs, kā šis. Tā kā tas labi iesūcas, tas neatstāj taukainu slāni, kas varētu aizsērēt poras. Man personīgi nav bijušas pūtītes vai problēmas. Tas, gluži pretēji, šķiet, ir palīdzējis ādai atsabalot.

Kā smaržo šis burbonas vaniļas tāla balzams? Tā smaržo pēc siltas vaniļas. Nevis saldas pīrāga vaniļas, bet vairāk kā īstām vaniļa pāksnēm. Ir kāda silta, gandrīz koka nokrāsa. Kā burbons. Tas nav spēcīgs vai mākslīgs. Tas ir ļoti mierinošs un paliek tikai uz brīdi, pēc tam izplūst. Ideāls vakara lietošanai.

Tā nu. Es nezinu, vai tas ir pareizais veids, kā lietot tāla balzamu. Bet tas ir mans veids. Tas strādā. Mana āda ziemā vairs nav mocība. Ja jums ir līdzīgas problēmas – sausa, jutīga āda, kas necieš aukstumu – tad šis varētu būt vērts izmēģinājuma. Es savu nopirku no kāda maza veidotāja Etsy. Un, ja jūs jautājat, vai es to darītu atkal... jā. Es jau domāju par nākamo burciņu.