Vaniļas Tallow Balms: Kāpēc liellopu tauki uz ādas atkal ir modē
Tas sākās ar to, ka manas rokas izskatījās briesmīgi. Tieši ziemā. Sausas, sarkanas, it kā cīņā ar kaut ko zaudējušas. Esmu izmēģinājis visu – dārgas krēmu krēmus no aptiekas, balsāmu pudelēs, ko reklamē kā brīnumu. Nekas. Tā nu vienu vakaru, pēc darba, sēžot dīvānā un skatoties kaut ko fonā, es ieskrūvējos interneta meklējumos. “Ko darīt ar sausiņām rokām ziemā”, “dabiska ādas kopšana”, “kāpēc viss, ko pērku, nedarbojas”. Un kaut kur starp forumiem un blogiem es ieraudzīju vārdu “tallow”. Liellopu tauki. Uz ādas. Pirmā doma – nē, paldies. Otrā doma – bet vecmāmiņa kaut ko tādu lietoja, vai ne?
Tā nu es nonācu pie šī konkrētā balzama – Whipped Tallow Balm, Bourbon Vanilla. Un es gribu pastāstīt, kāpēc šī senā, gandrīz aizmirstā lieta, atgriežas. Un kāpēc tā, iespējams, ir labākā lieta, ko esmu uzlikis uz savas ādas.
Kā vispār cilvēkiem iešāvās prātā lietot liellopu taukus?
Labi, es nedaudz atkāpšos. Jo man patika šī daļa – vēsture. Es to meklēju pēc tam, kad jau biju nopircis balzamu. Kā cilvēks, kurš pērk kaut ko, un tikai pēc tam sāk domāt “ak vai, kas tas īsti ir”.
Izrādās, tallow nav nekāds jauns hipsteru izgudrojums. Tas ir vecāks par jebkuru mūsdienu krēmu pudeli. Domājiet par to – pirms simtiem gadu, kad nebija sintētisku vielu, cilvēki lietoja to, kas bija pie rokas. Dzīvnieku tauki. Lopi, aitas, cūkas. Tas bija loģiski. Tauki aizsargāja ādu no vēja, sala, saules. Viss, no kurpēm līdz sejai. Mana vecmāmiņa Latgalē, cik es atceros, vienmēr runāja par kaut kādu “speķa ziepēm” un kā viņa ar to berzēja rokas pēc darba dārzā. Es toreiz domāju, ka tas ir dīvaini. Tagad es saprotu, ka tā bija vienkārši ļoti praktiska, vietējā skaistumkopšana.
Un tad mēs visi aizgājām uz veikaliem un sākām pirkt krēmus, kuru sastāvdaļu nosaukumus nevaram pat izrunāt. Un tallow palika aizmirsts. Līdz pēdējos, teiksim, piecus gadus, kad cilvēki sāka vēlreiz meklēt vienkāršākas, tīrākas lietas. Tā tas atgriezās. Nevis kā kaut kāds burvju līdzeklis, bet kā atgriešanās pie pamatiem. Kā atbilde uz jautājumu “ko mēs lietojām, pirms viss kļuva tik sarežģīts?”.
Es nopirku šo konkrēto balzamu no vienas mazas Etsy veikala. Viņi to gatavo Francijā no zālēm barotiem liellopiem. Un viņi to saputojušī – tas ir svarīgi. Tas nav tikai izkausēti tauki. Tas ir saputrots, gaisīgs. Kā krēms. Tas izskatās pēc bieza, dzeltenīga krējuma. Un smaržo pēc... nu, par to vēlāk.
Kāpēc liellopu tauki vispār der uz ādas?
Šī ir tā daļa, kas padara to loģisku. Es to izlasīju kādā pētījumā, kad jau biju sācis lietot, un tas likās tik acīmredzami, ka es brīnos, kāpēc mēs par to nerunājam biežāk.
Izrādās, ka liellopu tauku taukskābju sastāvs ir ļoti, ļoti līdzīgs cilvēka ādas tauku (sebuma) sastāvam. Tas nozīmē, ka mūsu āda to atpazīst. Tas nav svešs, sintētisks eļļas slānis. Tā vietā tas it kā saplūst ar to, ko mūsu āda jau ražo paša. Tāpēc tas tik labi iesūcas. Tas nedod to eļļainu, spīdošu efektu, kuru dažreiz dod parastie ķermeņa eļļas. Tas iesūcas. Āda to uzņem. Un tāpēc tas ir tik labs sausai, jutīgai ādai, apšuvumiem, lūpām. Tas aizstāv, bet neaizver.
Es to pirmo reizi uzliku uz rokām. Bija vakarā, pēc dušas. Mana doma bija: “Labi, paskatīsimies. Varbūt būs smirdīgi pēc gaļas. Varbūt būs lipīgi. Varbūt būs jāizmazgā uzreiz.”
Un... nekas no tā. Tekstūra bija dīvaina. Labā veidā. Tā nebija gluda kā parastais krēms. Tā bija bieza, bet gaisīga. Kā sviests, kas ir ļoti labi saputrots. Uz rokas tas izkusa uzreiz. Nevis kūst, bet... izzūd. Tas vienkārši iesūcās. Pēc minūtes manas rokas nebija eļļainas. Tās bija mīkstas. Patiesi mīkstas. Es to nevarēju noticēt. Es gaidīju kaut kādu triku. Bet trika nebija. Tas vienkārši strādāja.
Kā tas smaržo? Un kā tas strādāja nedēļu, divas nedēļas?
Smarža. Bourbon Vanilla. Šeit man jābūt godīgam – es gaidīju pārāk daudz. Es gaidīju kādu pārāk saldu, mākslīgu vaniļas smaržu, kā no cepumiem. Bet šī nav tāda.
Tā smaržo pēc... vaniļas pupiņas. Bet ne no pudeles. Vairāk kā pēc vaniļas pupiņas, kas ir uzglabāta koka kastē blakus kafijas pupiņām. Ir silta, piena tonis, bet arī kaut kāda koka, zemes nokrāsa. Tā nav salda. Tā ir silti riekstaina. Kā... kā siltas vakara smarža. Es nezinu, kā to labāk aprakstīt. Tas nav parfimēts. Tas ir kā smarža, kas paliek fonā. Tu to jūti, uzlikuši, un pēc desmit minūtēm aizmirsti. Bet tad kāds ienāk istabā un saka: “O, šeit ir patīkami.” Un tu saproti, ka tas ir no tevis.
Pirmās divas nedēļas es lietoju to tikai uz rokām un sejas. Mana seja ziemā arī kļūst sausa, it īpaši vaigu zonā. Un man ir tāda viena vieta uz pieres, kas vienmēr, vienmēr ir nedaudz niecoša.
Pēc pāris dienām rokas. Manas rokas vairs nebija sarkanas. Sausuma sajūta pazuda. Tas nebija brīnums, kas notika pār nakti. Tas bija pakāpeniski. Kā katru dienu, nedaudz labāk. Kā āda atguva savu elastību. Pēc nedēļas es pamanīju, ka manas lūpas vairs neplaisā. Es parasti ziemā lietoju balzamu desmit reizes dienā. Tagad – varbūt divas reizes. Vienkārši, pirms došanās ārā.
Un tad pēc divām nedēļas es uzdrīkstējos uzlikt to uz visa ķermeņa pēc dušas. Tā bija pavisam cita pieredze nekā ar ķermeņa losjonu. Losjons bieži vien paliek virspusē, liekas lipīgs, līdz izžūst. Šis... tas iesūcās tik ātri. Mans ķermenis pēc desmit minūtēm jau jutās tīrs, bet mīksts. Nevis eļļains. Es varēju ģērbties uzreiz.
Vieta uz pieres, kas niecās? Pēc nedēļas es pamanīju, ka esmu pārstājis to berzt. Tas vienkārši... apklusa. Es pat nevaru pateikt, kad tas notika. Es to vienkārši pamanīju.
Vai es to pirktu atkal? Un kam es to ieteiktu?
Es jau esmu nopircis otro burciņu. Patiesībā, es nopirku vēl vienu dāvanai. Manai mātei. Viņai ir ļoti sausa āda, un viņa vienmēr sūdzas par to, ka viss, ko viņa mēģina, nedarbojas. Es viņai iedevu mazo burciņu, un viņa sāka lietot to uz rokām. Pēc nedēļas viņa piezvanīja un teica: “Kas tas bija? Manas rokas izskatās normāli.” Un mūsu ģimenē tas ir liels kompliments.
Tāpēc jā, es to pirktu atkal. Es to jau esmu izdarījis.
Kam es to ieteiktu? Jebkuram, kam ir sausa, jutīga āda, kas ziemā cieš. Cilvēkiem, kas ir noguruši no ķīmijas un grib kaut ko vienkāršāku. Cilvēkiem, kas vēlas saprast, ko viņi līst uz savas ādas. Vecākiem cilvēkiem, kuru ādai vajag vairāk barības. Sportistiem pēc treniņa. Bērniem ar sausiņām vaigiem.
Tas nav burvju līdzeklis. Tas nepadarīs tevi par supermodeli. Tas neizdzīs grumbas. Tas vienkārši atdod tavai ādai to, ko tai vajadzēja no paša sākuma: dabiskus, atpazīstamus tauciņus, kas to aizsargā un baro. Bez fanfārām. Bez sarežģījumiem.
Es to lietoju katru dienu. Rītā uz sejas, pirms došanās ārā. Vakarā uz visiem ķermeni. Tas ir kļuvis par tādu pašu ikdienas rutīnas daļu kā zobu tīrīšana. Un man patīk doma, ka es lietoju kaut ko, kas ir tik senšū un vienkārši. Tas ir kā savienojums ar kaut ko vecāku, gudrāku. Kaut ko, ko mūsu vecvecāki zināja, mēs aizmirsām, un tagad atkal atklājam.
Īsi jautājumi, kas man bieži tiek uzdoti
Vai liellopu tauki ir labi sejai? Jā, it īpaši sausai vai jutīgai ādai. Tā kā to sastāvs ir līdzīgs mūsu pašu ādas taukiem, āda to labi uzņem. Tas baro un aizsargā, neaizverot poras. Tas nav domāts tikai sejai, bet sejai tas der ļoti labi.
Vai tallow balzams aizver poras? Nē, tas tieši otrādi. Tā kā tas labi iesūcas un āda to “atpazīst”, tas nerada to eļļaino slāni, kas varētu aizsprostot poras. Daudzi cilvēki ar jauku vai pat taukainu ādu atrod, ka tas palīdz līdzsvarot tauku ražošanu, jo āda vairs nejūt vajadzību pārstrādāt.
Kā smaržo Bourbon Vanilla tallow balzams? Tā nav salda kūkas vaniļa. Tā ir siltāka, dziļāka. Kā vaniļas pupiņa, kas ir bijusi koka mucā. Ir silts, piena tonis, bet arī nedaudz riekstu vai koka nokrāsa. Smarža ir ļoti dabiska, neuzkrītoša. Tā ātri izplūst, atstājot tikai ļoti vieglu, patīkamu siltuma sajūtu.
Vai tas ir lipīgs? Nē. Tas ir biezs, bet, uzlikuši, tas ātri iesūcas. Pēc minūtes vai divām āda jūtas mīksta, bet ne eļļaina vai lipīga. Tu vari ģērbties uzreiz.
Tā nu tev ir. Mans stāsts par tallow. No sākotnējā “nē, paldies” līdz otrajai burciņai. Ja tu mēģini atrast kaut ko vienkāršu, kas patiešām strādā ar tavu sausās ziemas ādu... nu, varbūt ir vērts apskatīties šo seno, aizmirsto ceļu. Es savu ieguvu no tā mazā Etsy veikala, un esmu priecīgs, ka to izdarīju. Mana āda arī.
