Ananāsu Smarža Tallow Balms: Kas Patiesībā Notika Ar Manu Ziemas Ādu
Sēžu tepat, logā slapjš sniegs, bet man sejā it kā silts vējš pūš. Nu labi, ne vējš. Bet smarža. Ziemas ādas rūpes, jūs zināt. Tas brīdis, kad apskāviena vietā roka pārskrien pār seju un sajūt to... kā to aprakstīt. Raupju. Kā papīrs. Kā manas vecmāmiņas darba virsmas, pēc desmit mazgājumiem. Tā man ir katru gadu. Janvāris ierodas, un visa mana seja, it īpaši vaigi un pieres daļa, pārvēršas par kaut ko no citas planētas. Sāk niezēt. Saspringst. Izskatās pelēki. Mēģināju visu. Dārgo pudelīšu armiju no veikala. Kremus, kas smaržo pēc ķīmijas un sajūtā ir kā plastmasa. Nekas. Līdz kādā vakarā, kad pēc darba biju tik nogurusi, ka sēdēju un skatījos, kā sniegs kūst uz loga palodzes, un domāju – nu, beidzot, varbūt vajag mēģināt to, kas izklausās visdīvaināk. Govs tauki. Tallow. Par ananāsu smaržu. Nopirku no kādas mazas Etsy veikals. Bez cerībām. Tīri no ziņkārības. Un tagad... nu, lūk.
Kāpēc Vispār Mēģināt Govs Tauku Kremu Uz Sejas
Saprotu, tas izklausās pretīgi. Es domāju tieši tā. Govs tauki. Uz sejas. Es parasti neko tādu nedarītu. Man bija šis veselības veikala posms, kurā visu lietoju tikai no augiem, viss dabiski, un tad – bums – izrādās, ka manai ādai tas nepatīk. Tā vienkārši kļuva sarkana. Un sausa. Ziemā it Īpaši. Tad es dzirdēju par tallow. Ka tas ir kā... tauki no govs. Bet ne jau no parastas. No tām, kas barotas ar zāli. Un ka to sakūļ, līdz tas kļūst pūkains. Un ka tas pēc sastāva ir tuvu mūsu pašu ādas taukiem. Tāpēc āda to uzsūc. Nevis paliek virsū kā eļļas plēve. Es lasīju, ka tas palīdz arī ar ekzēmu un ar rokām, kas no aukstuma kļūst par smilšpapīru. Domāju – nu, ja manas rokas jau izskatās pēc smilšpapīra, ko vēl var zaudēt. Nopirku. Par to ananāsu. Jo ja jau lietošu kaut ko dīvainu, laikam jau smaržo pēc kaut kā, kas atgādina par brīvdienām. Nevis pēc govs.
Kā Tas Ananāsu Tallow Balms Patiesībā Izskatās un Ko Ar To Dariju
Atnāca sīkā, stikla burciņā. Iepakojums bija vienkāršs. Ne pārāk mārketinga. Man tas patika. Atvēru vāku. Un... smarža. Tas nebija "viegli ananāsu piegaršojums" vai "tropu pieskaņa". Nē. Tas smaržoja pēc ananāsu. Bet ne kā konfektes. Vairāk kā... kāds tikko ir sagriezis īstu, nogatavojušos ananāsu otrā istabā. Smarža bija salda, bet ne pārāk. Patīkama. Pārsteidzoši patīkama. Tekstūra. Tekstūra bija dīvaina. Pūkaina, kā sapņots krēms. Bet, pieskaroties, tas nekavējoties sāka kust. Kustēties. Kā sviests, kas ir istabas temperatūrā. Paņēmu mazliet uz pirksta. Iztērēju kādas piecas minūtes, domājot, vai tiešām gribu to uzlikt uz sejas. Tas bija ap 23:47. Televizors strādāja fonā. Beidzot uzliku. Uz sausajām vaigu daļām. Un uz lūpām. Gaidīju, ka jutīšu kādu treknu plēvi. Smagu. Nekā. Tas... izzuda. Tā vietā, kur bija uzvilkts, āda vienkārši kļuva mīksta. Ne eļļaina. Tikai mīksta. Kā bērna vaigs. Es biju pārsteigta. Pirmo reizi nedomāju, ka esmu izdarījusi kļūdu.
Mans ritms tagad ir šāds. No rīta, pēc dušas, kad āda vēl ir mitra, uzlieku tieši mazliet. Uz seju. Uz kaklu. Pēc darba, kad mazgāju seju, uzlieku vēl nedaudz biezāku kārtiņu. Un pirms gulētiešanas – uz rokām. Manas rokas. Ak, Dievs. Tās vienmēr ir bijušas problēma. No mazgāšanas, no aukstuma. Plaisājušas. Asinojošas. Es esmu izmēģinājusi kādas simts dažādas rokkrēmu zīmoles. Nekas. Bet šis... šis tallow balms. Es to ieskrūvēju pirkstos pirms gulētiešanas. Un no rīta – nē, tās nav kādas teātra rokas. Bet plaisas ir aizdzisušas. Āda ir mīkstāka. Tā vairs nesāp, kad pieskaros kaut kam aukstam. Tas ir... nu, tas strādā. Es nezinu, kā citādi to pateikt.
Mans Ādas Stāvoklis Pēc Pāris Nedēļām (Un Viens Nesakarīgs Novērojums)
Tātad, pāris nedēļas pagāja. Janvāris turpinās. Aukstums arī. Bet mana seja nē. Tas ir dīvaini. Es vairs nejūtu to saspringšanu, kad ieeju siltā mājā no aukstuma. Vaigi neziež. Tie ir mīksti. Pat sānu guļus sejā spilvenā, es vairs nejūtu, ka āda ir kā sauss koks, kas berzas pret audumu. Izskats? Nu, izskatās veselīgāk. Vairāk... dzīvs. Ne tik pelēks. Smalkās līnijas pie acīm – tās nav pazudušas, es neesmu burvis. Bet tās izskatās mazāk iespiestas. Kā nomierinājušās. Viena lieta, ko pamanīju – manas lūpas. Es vienmēr esmu lietojusi balzamu. Tagad es uz lūpām lieku šo tallow pirms gulētiešanas. No rīta tās ir pilnīgi mīkstas. Bez plaisiņām. Tas ir tik vienkārši, ka kļūst smieklīgi.
Un te nu ir tas nesakarīgais novērojums. Man logam pretī ir koks. Kāds kails, ziemas koks. Un es pamanīju, ka uz tā zariem ir šie mazi, sīki pumpuri. Tie jau ir tur. Gaida. Un es domāju – mans ādas stāvoklis ziemā ir tieši tāds pats. Tas nav miris. Tas tikai gaida. Gaida pareizo lietu, kas to atdzīvinās. Tas tallow, šķiet, ir kļuvis par to lietu. Tas nav burvju krēms. Tas tikai atdod ādai to, ko aukstums un centrālapkure atņem. Dabisku tauku slāni. Aizsardzību.
Es arī iegādājos vēl vienu burciņu. Dāvināju mātei. Viņai ir tāda paša vecuma ekzēma uz rokām. Viņa sākotnēji paskatījās uz mani, it kā es būtu zaudējusi prātu. "Tu dari ko? Ar ko?" Tagad viņa man sūta īsziņas: "Vai man vajadzētu to likt arī uz ceļiem?" Esmu pārliecināta, ka viņa to dara.
Vai Es To Iegādātos Atkārtoti? Un Daži Atbildes
Jā. Es jau to izdarīju. Esmu otrā burciņā. Un, iespējams, pasūtīšu vēl vienu, kamēr tas vēl ir pieejams. Jo tas ir viens no tiem produktiem, kurus tu atrodi nejauši, un tad domā – kāpēc neviens par to nerunā? Kāpēc mēs tērējam naudu šīm ķīmiskajām pudelēm, ja kaut kas tik vienkāršs (kaut arī dīvains no pirmā acu uzmetiena) darbojas labāk?
Tas nav visiem. Ja tu meklē kaut ko, kas smaržo pēc parfimērijas un uzreiz padara tevi mirdzošu, tad nē. Tas nav tas. Tas ir lēns. Dabiskāks. Tas ir kā laba, mierīga saruna, nevis kliedziens. Tas neizskatās uzreiz pēc "krāšņuma produkta". Tas izskatās pēc taukiem burciņā. Bet tas strādā. Manai sausajai ziemas ādai tas strādā labāk nekā jebkas cits, ko esmu mēģinājusi.
Ja tu mēģini izdomāt, kā rūpēties par sevi šajā aukstajā, pelēkajā sezonā, un nekas nedarbojas... varbūt ir vērts apskatīties šo dīvaino, seno lietu. Es savējo dabūju no [Etsy veikala Nosaukums], viņi to gatavo Francijā. Viņi nav man maksājuši, lai es to teiktu. Es vienkārši atklāju kaut ko, kas man palīdz, un gribu to pateikt. Jo, sēžot šeit un skatoties, kā sniegs krīt, vismaz es zinu, ka mana āda nejūtas kā šis laiks ārā pa logu.
Īsas Atbildes Uz Jautājumiem, Kas Man Bieži Tiek Uzdoti
Vai govs tauki ir labi sejai? Pēc manas pieredzes – jā. Jo, kā saka, tie pēc sastāva ir tuvu mūsu pašu ādas taukiem. Tāpēc āda to atpazīst un uzsūc. Tas nav svešs, ķīmisks savienojums. Tas ir kā barošana no iekšpuses. Īpaši ziemā, kad dabiskie tauki izžūst.
Vai tallow balms aizsērē poras? Man nē. Esmu tieši pretējs – man ir sausa, bet arī reizēm jutīga āda, kas viegli kļūst par pūkainu no smagiem krēmiem. Šis izzūd. Tas nepaliek virsū kā maska. Tāpēc man liekas, ka tas neaizsērē. Bet, protams, katram sava āda. Sāc ar mazu daudzumu.
Kā smaržo šis ananāsu tallow balms? Patiesi pēc ananāsu. Nevis pēc saldumiem, bet pēc augļa. Svaigs, salds, bet ne pārāk. Tas nav pārspīlēts. Tas ir patīkami. Atgādina par vasaru. Kas ziemā ir diezgan jauki.
Tā nu. Ja tu mēģini izkļūt no tās sausās, niezošās, ziemas ādas cikla, un nekas nelīdz... varbūt ir vērts pamēģināt šo dīvaino lietu. Es to darītu atkal. Es to jau daru. Un tagad, kad esmu beigusi rakstīt, mans pirmais pirksts jau ir burciņā, lai uzliktu uz rokām. Jo ārā joprojām ir janvāris. Bet man vairs nav tā sajūta.
