Ananāsu Tallow Balms: Kā Man Beidzās Pēc Darba Ritualā

Sēžu, pēc darba, sasilusi vēl no automašīnas. Logs aizsalcis. Pirksti gandrīz sastingst. Un seja... seja tāda kā papīra maiss, saspringta, kā pēc desmit stundām zem gaismas kūtī. Zini to sajūtu. Tā nu, atveru šo burciņu. Ananāsu smarža. Ne smaržo pēc ananāsa, vairāk kā... kā ja kāds būtu sapinis piena kokteili ar kaut ko vēl. Tropu noskaņa. Smieklīgi, jo ārā mīnus piecpadsmit. Bet nu tā. Tā ir mana pirmā tallow balma. Jā, liellopu tauki. Uz sejas. Es arī sākumā domāju, ka tas ir savādi. Bet nu. Šis konkrētais ir no kāda Etsy veikala, saputots, no Francijas. Un man tagad tas ir kļuvis par lietu, ko daru katru vakaru. Tā tallow balma rutīna. Bez tās jūtos nepabeigta.

Viss sākās ar to, ka manas rokas ziemā izskatījās briesmīgi. Kā kartupeļu lobīšanas rokas. Mēģināju visu. Dārgo kremu no aptiekas, pusi algas iztērēju. Nekas. Tad kāda draudzene, kura dzīvo laukos un audzē vistas, ieteica izmēģināt tallow. Teica, ka tas ir tuvākais tam, ko mūsu āda pati ražo. Sebumam vai kā tam. Tāpēc tas tik labi iesūcas. Es nopirku šo ananāsu variantu tikai tāpēc, lai nebūtu jādomā par liellopu taukiem smaržojot. Gudri.

Kā Es Iesāku Lietot Tallow Uz Sejas (Un Viss Pārējais)

Tātad, mans vakara rituāls. Tas nav nekāds 10-soļu koreāniskais. Tas ir: iztīros, uzliku kādu skumstu serumu, ko man atstāja mājās māsa, un tad... tad nāk balms.

Es ņemu mazliet. Īsti mazliet. Kā zirņa lielumā. Sākumā paņēmu par daudz, un seja bija kā eļļas trauks. Tagad zinu. Izkausē uz pirkstgaliem. Tas nav auksts, nav karsts. Vienkārši... pazūd. Tek. Tad beržu plaukstas kopā un uzberu uz sejas.

Un tad notiek maģija. Vai nu ne maģija, bet kaut kas tāds. Sākumā tas ir mitrs. Pēc minūtes – viss iesūcies. Nekāda plēves, nekāda lipīguma. Seja vienkārši... nomierinās. Kā pēc ļoti laba dzēriena ūdens, kad neesi dzēris visu dienu. Tas nav "spīdīgs". Tas ir "veselīgs". Es paskatos spogulī un domāju – ok, izskatos cilvēcīgāk nekā pirms stundas.

Šeit es parasti atceros, ka man vēl jāizdzer ūdens. Vai ka jāizslēdz plīts, uz kuras kaut kas vārījās. Piemēram, vakar. Uzberu balmu, iet uz virtuvi, un redzu, ka pannā vēl ir vistas gabaliņi. Pilnīgi aizmirsu. Nu, tad jāapēd arī tas. Atgriežos pie spoguļa, un seja jau ir sausa. Bet mīksta. Mīksta tā, ka gribas pieskarties. Es to daru. Mana draudzene saka, ka tas ir savādi, skatīties, kā pieskaros savai sejai. Bet nu.

Kāpēc Liellopu Tauki Ādai Patiesībā Nedara Ļaunumu

Es lasīju par to. Vai tas aizsprosto poras? Šķiet, ka nē. Jo, kā saka, tas ir līdzīgi tam, ko mūsu āda jau zina. Tāpat kā ar eļļu – labāk likt uz ādas to, ko tā atpazīst. Šis tallow balms ir tīrs, no zālēm barotiem liellopiem, saputots. Tas nav kā vaska gabals. Tas ir gaisīgs. Kā putukrējums, bet... blīvāks? Grūti pateikt.

Man bija ekzēmas plankumi uz elkoņiem. Bērnībā vairāk, tagad retāk, bet ziemā vienmēr parādās. Sāku berzt arī uz tiem. Pēc nedēļas – plankumi nomierinājušies. Nevis pazuduši, bet vairs nesāp, niez tikai dažreiz. Tagad es to daru katru dienu. Pēc dušas, uz mitras ādas. Iesūcas vēl ātrāk.

Un lūpas. Ak dievs, lūpas. Man vienmēr ir sausas lūpas. Zobu pastas dēļ, vēja dēļ, nez kā dēļ. Šī balma burciņa stāv uz naktsgaldiņa. Pirms gulētiešanas, uzberu uz lūpām. Nav nekādas garšas. Tikai tā smarža. No rīta lūpas nav saplaisājušas. Vienkārši. Tas ir tas, ko es gribēju.

Mana Āda Pēc Pāris Nedēļām (Un Viena Sānu Domā)

Es nepateikšu, ka izskatos desmit gadus jaunāka. Tas būtu meli. Bet es varu pateikt, ka seja vairs nesāp, kad atveru durvis uz auksto ielu. Ka nav tā sajūta, ka āda ir pārāk savilkta pāri kauliem. Ka ir kaut kāds mīkstums. Kā... kā labi pagatavota biezpiena sieriņa konsistence. Nu, jūs saprotat.

Un smieklīgākais? Smarža. Ananāsu tropu noskaņa. Tas mani uzmundrina. Pat ziemā. Atveru burciņu, un šķiet, ka kaut kur tālumā ir saule. Tas ir mans mazais triks. Tā vietā, lai domātu "ak, vēlreiz darba diena", es domāju "ok, vismaz pēc tam būs ananāsi". Vai kaut kas tāds.

Reizēm es to lietoju arī no rīta. Ja ir īsti barga diena. Tad ņemu vēl mazāk, gandrīz neko, un uzberu pirms pamatkrēma. Un tad jau virsū kāds fonds vai kas. Nekas nelīp. Viss kārtībā. Es pat aizvedu šo burciņu ar sevi uz darba komandējumu pirms mēneša. Lidostā viņi to pārbaudīja divreiz. Droši vien domāja, kas par ķēmu. Bet man bija svarīgi. Bez tā es jūtos kā bez telefonā uzlādētāja.

Vai Es To Pirktu Atkārtoti? Nu...

Jā. Es jau to darīju. Pirmā burciņa beidzās pēc diviem mēnešiem. Es lietoju katru dienu, uz sejas, uz rokām, uz elkoņiem, uz lūpām. Tā nu tas notiek. Tagad man ir jauna. Tā pati. Es pat apsveru iegādāties vēl kādu citā smaržā. Vai bez smaržas. Lai redzētu.

Iesākumā man likās, ka tas ir dārgi. Bet tad es saskaitīju, cik iztērēju uz tiem mazajiem aptiekas tubiņām, kas neko nedarīja. Un izrādījās... izrādījās, ka šis tomēr lētāk. Vienā burciņā ir daudz. Un tā patiešām strādā. Es ieteicu to savai mātei. Viņai ir sausa āda, vienmēr ir bijusi. Viņa sākumā brīnījās, bet tagad, šķiet, arī lieto. Viņa ņema bez smaržas.

Tā nu tas ir. Mans ikdienas skincare ar tallow. Nav nekāds lielais stāsts. Vienkārši kaut kas, kas strādā. Kad kāds jautā, ko es lietoju, jo "āda izskatās labi", es saku – liellopu tauki. Un tad seko tas brīdis klusuma. Un es sāku smieties. Bet pēc tam es viņiem pateicu, no kurienes nopirkt.

Ja jūsu āda ziemā jūtas kā pergaments, ja nekas cits nepalīdz... varbūt ir vērts izmēģināt. Tas nav burvju līdzeklis. Tas ir kā labs, blāvs džemperis – neuzkrītošs, bet silda, kad vajag. Un smaržo pēc ananāsiem. Kas jau arī ir forši.

Īsie Jautājumi, Kas Man Bieži Tiek Uzdoti

Vai liellopu tauki ir labi sejai? Šķiet, ka jā. Vismaz man. Jo, kā saka, tas ir ļoti līdzīgi tam, ko mūsu āda pati ražo. Tāpēc tas labi iesūcas un nevis sēž virsū kā plēve. Tas ir kā barošana no iekšpuses. Īpaši ziemā, kad vējš un aukstums visu izsūc.

Vai tallow balms aizsprosto poras? Man personīgi nē. Es nekad neesmu bijusi ar īpaši lielām porām, bet arī pūtītes vai melnie punkti nav parādījušies vairāk. Es domāju, tas ir tāpēc, ka tas īsti iesūcas. Ja uzber par daudz, tad jā, paliek eļļains. Bet ar mazu daudzumu – viss kārtībā. Svarīgi ir iesmērēt uz mitras ādas, tad vēl labāk.

Kā smaržo šis ananāsu tallow balms? Tā... smaržo pēc ananāsu. Bet ne pēc svaigiem ananāsiem, vairāk kā pēc ananāsu sulas vai tropu kokteiļa. Saldināta. Patīkama. Ne pārāk stipra. Pēc kādas minūtes uz ādas smarža kļūst ļoti vāja, gandrīz nepamanāma. Bet atverot burciņu, vienmēr ir šis maigais, augļu smaržas vilnis. Man tas patīk. Ja nepatīk smaržas, tad ir varianti bez tās.

Nu, viss. Ja gribi izmēģināt, meklē Etsy. Tur ir daudz mazu veikaliņu, kas to gatavo. Esmu priecīga, ka atradu šo. Tagad jau nevaru iedomāties ziemu bez tā. Bez šīs pēc darba ananāsu rituala.