Būršu balzams ar bumbieru: Ko tas patiesībā izdarīja ar manu ziemas ādu

Sēžu pie loga. Ārā ir tāda aukstuma veida, kas liek sejai justies kā papīram. Sausam, saspringtam papīram. Ziemas ādas kopšana, nu, tā vienmēr ir bijusi cīņa. Katru gadu tas pats. Deguns un vaigi sāk niezt, pēc tam nāk tie sīkie, sāpīgie plaisiņas. Izskatās slikti, jūtas vēl sliktāk. Esmu izmēģinājis visu. Dārgas krēmu pudeles ar kaut kādiem eksotiskām sastāvdaļām, kas smaržo pēc ķīmijas. Lētus ķermeņa losjonus, kas atstāj uztīkumu. Nekas. Līdz pagājušajam rudenim, kad man kaut kā ienāca prātā izmēģināt būršu balzamu. Jā, no liellopa taukiem. Izklausījās dīvaini. Bet man bija apnicis. Un kāds draudzene minēja par kādu mazu veikaliņu Etsy. Tā es nopirku šo – saputotu būršu balzmu ar bumbieru. Un, nu, esmu pārsteigts.

Pirmā doma, protams, bija: tauki. Uz sejas. Vai tas nav pretīgi? Bet tad es palasīju, ka tas ir no zālēm barotiem liellopiem, kaut kā tur Francijā gatavots. Un ka tas kaut kā līdzinās mūsu pašu ādas taukiem. Kas nozīmē, ka tas īsti iesūcas. Nevis pārklāj virsu kā plēve. Es nopirku to tāpat, kā nopērkot kaut ko, kam neļauj lielas cerības. Kā eksperimentu. Pudelīte bija maza, balta. Atvēru vāku. Smaržoja. Es nezinu. Patīkami. Kaut kā viegli saldi, pēc bumbiera. Nevis pārāk stipri. Tikai tā, lai justu. Tekstūra bija... putekšņaina? Putekšņaina un bieza vienlaikus. Kā saputots sviests, kas ir atdzisis. Uzliku pirkstā mazliet. Auksts. Tad, kad berzēju, kļuva siltāks un kļuva par eļļu. Īstenu. Un tas pazuda. Tas mani pārsteidza visvairāk. Tas pazuda ādā. Neatstāja nekādu lipīgu slāni. Tikai mīkstu, maigu sajūtu. Kā pēc labas, mitrinošas maskas. Bet bez maskas.

Kāpēc būršu tauki ādai patiesībā ir loģiski

Es nekad nebiju domājis par to. Līdz manas rokas sāka izskatīties kā kāda senča rokas. Nopietni. Plaukstas locītavās, kur mēs visu laiku kustinām, parādījās sarkani, sausi plankumi. Tad plaisas. Sāpēja, kad mazgājos. Es smērēju tos ar visu, kas man bija. Nekas. Tad atceros, ka vecmāmiņa mazgājās ar... speķi. Vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc doma par liellopa taukiem nebija pilnīgi no zilās debesīs. Ideja ir tāda, ka mūsu āda paša ražo tauku, ko sauc par sebumu. Ziemā, aukstumā, sasalšanas dēļ, apkures gaisa dēļ, tā ražo mazāk. Vai tā izžūst ātrāk. Tāpēc mēs kļūstam sausi. Būršu tauki pēc sastāva ir ļoti līdzīgi cilvēka sebumam. Tāpēc āda tos, iespējams, atpazīst. Un uzņem. Tā vietā, lai sēdētu virspusē un aizsprostotu poras, tas iedziļinās. Es to visu izlasīju pēc tam, kad jau biju sācis lietot. Un domāju: hmm, tas patiešām ir loģiski. Vairāk nekā kaut kāds sintētiskais hidrogēls, ko es nevaru izrunāt.

Mans ikdienas rituals tagad ir pavisam vienkāršs. Pēc dušas, kad āda vēl ir mitra. Paņemu mazu, mazu daudzumu no šī bumbiera balzama. Tikai mazā zīlīti. Berzu starp plaukstām, līdz kļūst eļļains. Un tad uz seju, kaklu. Uz roku elkoņiem. Uz tām briesmīgajām plaukstām. Sākumā biju piesardzīgs. Uzliku tikai naktī. Tad sāku likt arī no rīta, pirms dodos ārā aukstumā. Tas ir kā aizsargslānis. Kādas trīs nedēļas vēlāk es pamanīju, ka vairs nesaskatos spogulī un nedomāju: "Ak Dievs, kāda sausa seja." Tā vienkārši... nebija sausa. Plaisas uz rokām aizdzisa. Nenieza. Tas bija brīnums. Es pat iedevu mazliet mammai, jo viņai ir ļoti jutīga āda, un viņa teica, ka tas ir vienīgais, kas neizraisa niezi. Viņa to sauca par "to tauku mēslu", bet tagad lieto.

Ko šis bumbiera balzams patiesībā dara ziemā

Ziemas ādas kopšana ar to ir pavisam cita lieta. Jo tas nav tikai krēms. Tas ir kā... barība. Aukstā vējā, kad tu ej no veikala uz mājām, tu jūti, kā gaiss velk mitrumu no tevis. Ar šo, šķiet, ir citādi. Ir tāda sajūta, ka uz ādas ir kāda otrā āda. Ļoti plāna. Kas notur visu iekšā. Es vairs necepu seju zem dušas strūklas, lai justos silti, jo zināju, ka tas to vēl vairāk izžūdinās. Tagad es tikai ātri nomazgājos. Un uzliku šo. Tas ir viss.

Un smarža. Es par to gribētu vēl kaut ko teikt. Tā nav tipiska bumbiera smarža. Tā nav pārtikas veikala bumbiera smarža. Tā ir vairāk... atmiņa par bumbieru. Vai zāles, uz kurām ir nokritis nobriedis bumbieris. Tā ir ļoti klusa. Pēc pāris minūtēm tu to vairs nejūti. Tas nekonkurē ar parfimu vai ko citu. Tas ir tikai tad, kad tu uzliec. Patīkami. Es domāju, ka tas ir svarīgi, jo stipras smaržas ziemā, kad istaba ir slēgta, var kļūt par mocību. Šis nav. Tas ir kā... pirmā sniega pārsla. Nokrīt un izkūst.

Mana āda pēc pāris nedēļām

Es nezinu, kā to skaidri aprakstīt. Tas nav tā, ka es izskatos kā bērns. Man vēl ir rītas. Un noguruma apakšacs. Bet sausa, nirbušā ādas sajūta ir pazudusi. Tā ir lielākā atšķirība. Es vairs nejūtos kā čīkstošs, saspringts bumbieris. Es jūtos... normāli. Elkoņi nav sīki, sarkani un raupji. Viņi ir mīksti. Tas ir dīvaini priecāties par elkoņiem, bet es priecājos. Rokas, it īpaši īkšķa un rādītājpirksta pamatne, kur vienmēr veidojās dziļas, sāpīgas plaisas – tās ir sadzijušas. Tās vairs nesāp, kad es satveru automašīnas stūri, kas arī ir auksts, starp citu.

Es arī sāku to lietot uz lūpām. Pirms gulētiešanas. Tā kā tas ir tik biezs, tas nav ērti dienas laikā. Bet naktī tas darbojas brīnišķīgi. No rīta lūpas nav plīsušas. Tas ir vēl viens mazs uzvaras punkts. Esmu otrā bundžā. Pirmā beidzās pēc diviem mēnešiem, jo lietoju uz visām ķermeņa daļām, kas sauc pēc palīdzības. Tagad esmu taupīgāks. Mazā zīlīte pietiek. Un es vēl jūtos slikti, ka izmantoju liellopa produktu? Nē. Tas ir tik efektīvs, ka tas pārspēj visus sākotnējos šaubas. Tas ir kā izmantot medu vai aloe – tā ir dabiska lieta, kas strādā. Tikai šī ir no liellopa.

Vai es to pirktu vēlreiz?

Jā. Bez šaubām. Es to jau esmu nopircis vēlreiz. Un es par to pastāstīju dažiem draugiem. Viens no viņiem teica: "Tauki? Nē, paldies." Un es to saprotu. Es arī tā domāju. Līdz izmēģināju. Tagad, kad es redzu kādu ar sarkanām, niezošām rokām ziemā, es gribu viņiem teikt: "Hei, ir viens lietus..." Bet es nerunāju. Jo tas izklausās pārāk daudz kā sludināšana. Bet, ja viņi jautā, es saku. Es saku, ka man palīdzēja. Ka tas nav dārgi, salīdzinot ar daudziem citiem līdzekļiem. Un ka tas nav lipīgs. Tas man ir svarīgi. Es nevaru ciest, kad pēc krēma uzlikšanas viss pielīp pie rokām. Šis ne.

Es arī atceros vienu vakaru. Bija vēls. Es sēdēju uz dīvāna, smērēju seju ar šo balzamu, un skatījos kādu bezjēdzīgu seriālu televizorā. Un es domāju: "Kāda forša sajūta." Tas nebija par skaistumu. Tas bija par komfortu. Par to, ka kaut kas beidzāj neuzkrīt, bet palīdz. Ziemā mums visiem vajag mazliet vairāk komforta. Šis balzams to dod. Vienkārši.

Īsie jautājumi, kas man bieži tiek uzdoti

Vai liellopa būršu tauki ir labi sejai? Pēc manas pieredzes – jā. Jo, kā saka, tas ir līdzīgs tam, ko mūsu āda paši ražo. Tāpēc tas labi iesūcas un neaizsprosto poras. Tas ir vairāk kā barība, nevis virskārtas līdzeklis. Sākumā tas izklausās dīvaini, bet tad, kad izmēģini, tas kļūst loģiski.

Vai būršu balzams aizsprosto poras? Nē. Vismaz man nē. Jo tas iesūcas. Tas nekavējas uz virsas kā daudzi biezie krēmi. Ja uzliek pārāk daudz, protams, būs eļļains. Bet ar mazu daudzumu tas pazūd. Mans princips ir: mazāk ir vairāk. Mans ādas tips ir normāls līdz sausam, un man nav bijušas problēmas ar pūtītēm vai aizsprostotām porām.

Kā smaržo bumbiera būršu balzams? Tā smaržo... viegli. Pēc bumbiera, bet ne pārāk saldi. Kā nokaltusi zāle ar nokritušu augli. Svaigi. Smarža ir ļoti vāja, tā ilgst tikai pirmās minūtes pēc uzlikšanas. Pēc tam tās nav. Tas man patīk, jo es nevaru ciest stipras smaržas, it īpaši naktskrēmos.

Nu, tas laikam ir viss. Ja jums ir tāda sausa, čīkstoša āda ziemā, un nekas nepalīdz, iespējams, ir vērts apskatīties uz šo būršu lietu. Es savu paņēmu no kāda maza veikaliņa Etsy, kas to gatavo Francijā. Mana otrā bundža jau ir pusā. Un, iespējams, pirms ziemas beigām būs jāpasūta trešā. Jo tas vienkārši strādā. Es nezinu, ko citu teikt.