Būrbalta Tallow Balma: Kas Patiesībā Notika Ar Manu Ziemas Ādu
Sēžu pie loga. Auksts stikls. Tas ir tas īstais ziemas aukstums, kas liekas kā plāns metāla slānis gaisā. Mana seja. Tā kļūst par kaut ko svešu. Saspringta. It kā kāds būtu pārklājis to ar plānu, sausu papīru. Un tad, kad tu smaidi, šis papīrs plaisā. Sīkas, sarkanas līnijas ap lūpām un acīm. Ziemas ādas kopšana. Vienmēr ir bijusi kauja. Bet šogad. Šogad es atklāju kaut ko citu.
Tas ir būrbalta tallow balms. No liellopa taukiem. Dzirdēju par to kādā forumā, domāju – nu, lieliski, vēl viens dīvainais lietu virknes produkts. Tauki uz sejas? Nopietni? Bet tad atcerējos, ka manas rokas izskatījās pēc kārtējā ziemas mēneša kā divas saplaisājušas siena ķebļu ādas. Izmēģināju visu. Dārgo pudelīti no veikala. To lēto kārbiņu ar zilām burtiņām. Nekas. Tāpēc nospiedu “pirkt” uz šīs mazās Etsy veikala lapas. Tīri izmisumā.
Kāpēc Vispār Liellopa Tauki Uz Sejas
Es zinu. Izklausās dīvaini. Pirmā doma – es smērēšu seju ar gobu? Ar kaut kādu cūkas gaļas gabalu? Nē. Tas nav tas. Tallow, tas ir tīrs liellopa tauku ieguvums. Šis īpaši ir no zālēm barotiem liellopiem, kaut kur Francijā. Un tas ir saputots. Kā krēms. Tekstūra. Tekstūra ir... mīksta. Bet ne tāda veikala mīkstuma. Vairāk kā sviests, kad to esi ilgu laiku turējis istabas temperatūrā. Tauks. Izkausējas uz pirkstiem.
Un šeit ir lielā mācība, ko es uzzināju, lasot kaut kur, kad gribēju saprast, ko esmu nopirkusi. Mūsu ādas dabīgais tauku slānis – sebums – ķīmiski ir ļoti līdzīgs tieši šiem dzīvnieku taukiem. Tāpēc āda to neuztver kā svešu, blīvējošu plēvi. Tā to uzsūc. Iekšā. Tas ir kā barība, nevis apvalks. Man tas padarīja to mazāk dīvainu. Kaut kā loģiskāku. Kā atgriešanos pie kaut kā sen aizmirsta.
Izmantoju to pirmo reizi vakarā. Sēdēju uz vannas malas, televizors blakus istabā rādīja kādu reklāmu. Ledusskapis dūkoja. Smērēju mazliet uz pirksta. Smarža. Būrbalta. Tā nav spēcīga. Nav tāda mākslīga “PEAR!!” smarža. Vairāk kā... atmiņa par bumbieru. Kā tad, kad bērnībā ielauzies vecmāmiņas pagrabā un tur ir kastes ar augļiem. Tāda viegla, salda, bet ne klejoša. Patīkama. Uzberzu uz sejas. Gaidīju, ka jutīšu kādu treknu plēvīti. Neko. Pēc minūtes tā vienkārši... izzuda. Āda bija mīksta. Nevis lipīga. Tikai mīksta.
Mana Rituala Šajā Salnā
Tagad tas ir kļuvis par lietu. Vakara lieta. Pēc dušas, kad āda vēl ir mitra, bet drēbes jau mugurā. Paņemu šo mazo stikla burciņu. Vienmēr ir auksta. Atveru. Paņemu mazliet. Izkausē uz pirkstiem un uzberzu. Uz sejas. Uz kakla. Īpaši uz tām līnijām pie deguna, kas ziemā vienmēr ir sarkanas.
Un tad – rokas. Ak, rokas. Ziemas rokām es varētu uzrakstīt traģēdiju. Šķīvis, mazgāšana, antiseptiķi, aukstais gaiss. Tās izskatās un jūtas kā divi sašķembināti papīra gabali. Šis balms. Es uzberzu uz visām šūnām, uz nagiem, uz locītavām. Tas iesūcas. Neatstāj tādu eļļainu pēdu, ar kuru nevar pieskarties telefonam. Tas vienkārši padara ādu par ādu atkal. Kā bērna plaukstas. Es to saku nopietni.
Vienu reizi nedēļā, kad man liekas, ka seja kļūst par smilšu papīru, es uzberzu nedaudz biezāku kārtiņu. Gulu ar to. Izklausās pretīgi, vai ne? “Es gulēju ar liellopa taukiem uz sejas.” Bet no rīta – tā ir gluda. Mīksta. Bez tās saspringtās sajūtas. Bez tā, ka šķiet, ka seja tūlīt plīsīs.
Ne Saistīta Pārdoma Par Veikalu Pagalmā
Šis nav par produktu. Bet es atceros, ka pirms pāris dienām, braucot mājās, redzēju to lielo veikalu. Ziemas izpārdošana. Visi tie spožie kartona stendi ar “ĀTRĀ ATJAUNOŠANĀS” un “INTENSĪVA MITRINĀŠANA”. Stāvēju tur, skatījos uz vienu krēmu, kas maksāja gandrīz piecdesmit eiro. Sastāvā milzīgs saraksts ar ķīmiskajiem nosaukumiem, kurus nevarēju izrunāt. Un es domāju – man kabatā ir šī mazā burciņa ar vienu sastāvdaļu. Vienu. Tīri, saputoti liellopa tauki. Un tas darbojas labāk nekā viss, ko esmu tur mēģinājusi. Tas ir kaut kā smieklīgi. Vai skumji? Es nezinu. Bet tas liek padomāt.
Es neesmu ārsts. Es neesmu skaistumkopšanas eksperte. Es tikai esmu cilvēks, kura seja ziemā sāpēja un nīka. Un šī vienkāršā, dīvainā lieta to apturēja. Tā ir mana lieta tagad. Kad draudzene sūdzējās par sauso ādu, es viņai par to pastāstīju. Viņa paraustīja plecus. “Tauki?” Es jau saprotu. Es arī tā domāju. Līdz izmēģināju.
Āda Pēc Pāris Nedēļām
Nav nekāds brīnums. Nav “pārvērtība”. Vairāk kā... atgriešanās normālā stāvoklī. Seja vairs neirzē tik ļoti aukstumā. Lūpas neplaisā katru reizi, kad es pieplatu. Roku locītavas, īpaši īkšķa pamatne, kas vienmēr bija sasprāgusi un sāpīga – tā tagad ir tikai āda. Normāla āda. Tas ir viss, ko es gribēju. Justies normāli savā īdā. Nejusties kā sauss, trausls papīra loksne, kas tūlīt saplīsīs.
Ziemas ādas kopšana ar tallow balmu ir kļuvusi par kaut ko līdzīgu tējai vakaram. Par komfortu. Par vienkāršu rituālu, kas strādā. Es negaidu, ka tas izdzēsīs visas grumbas vai pārvērtīs mani par bērnu. Es tikai gribu, lai mana āda nejūtas kā cīņas laukums. Un šobrīd tā tā nejūtas.
Es jau esmu pasūtījusi otro burciņu. Tikai tāpēc, ka esmu bailīga, ka šī beigsies. Es to glabāju blakus gultai. Dažreiz, pirms gulētiešanas, tikai atveru un pasmaržoju. Tā vieglā bumbiera atmiņa. Tas ir mierinoši.
Ātrās Atbildes Uz Jautājumiem, Ko Man Uzdod
Vai liellopa tauki ir labi sejai? Pēc manas pieredzes – jā. Jo, kā es saprotu, tie ķīmiski ir tuvu mūsu pašu ādas taukiem. Tāpēc āda tos labāk “pazīst” un uzsūc, nevis atgrūž kā svešu, blīvējošu plēvi. Tas ir kā barība tai.
Vai tallow balms aizbīda poras? Man nē. Esmu ar diezgan jūtīgu, bet normālu ādu. Tas iesūcas. Neatstāj eļļainību. Bet, protams, katram savs. Ja tev ir ļoti eļļaina āda, varbūt sākt ar mazu daudzumu uz kādas mazas zonas, lai redzētu.
Kā smaržo būrbalta tallow balma? Tā nav spēcīga. Nav mākslīga. Vairāk kā ēnas no bumbiera. Viegls, salds smaržojums, kas ātri izplūst. Nevis pārāk salds. Vienkārši patīkams. Ja gaidi “augļu kokteiļa” smaržu, tad nē. Šis ir daudz smalkāks.
Tā nu. Ja tu mēģini pārvarēt kādu sausās ziemas ādas problēmu un visas parastās pudeles un kārbas vairs nedara neko, iespējams, ir vērts apskatīt šo dīvaino, seno ceļu. Es savu dabūju no maza Etsy veikala, kas tikai ar to nodarbojas. Viņi to saputina paši. Nav nekādu lielo mārketinga stāstu. Tikai burciņa ar to, kas ir iekšā. Un man tas ir pietiekami.
Ziemā mana āda vairs nav cīņa. Tā ir tikai mana āda. Un pēc garās dienas aukstumā, kad uzberu to mazliet, tā atgriežas mājās. Tas ir viss.
