Bumbieru Tallow Balms: Ko Es Patiesībā Iedomājos, Uzliekot Liellopu Taukus Sejai
Priekšā bija janvāris, ārā mīnus piecpadsmit, un manas rokas izskatījās pēc sausas, plaisājušas zemes. Tāda tā klasiskā ziemas āda – saspringta, nedaudz niecoša, un viss, ko es mēģināju, likās tikai pagaidu risinājums. Es sēdēju uz sava dīvāna, skatījos, kā mans kaķis mēģina notvert televizora ekrānā kustīgo punktu, un domāju par to, ka man vajadzētu atkal uzlikt kādu kremu. Bet man vienkārši negribējās. Visi tie dārgie pudelīšu un tubiņu mantrijumi no aptiekas – Bioderma, La Roche-Posay, Avene – tie visi bija izmēģināti. Viņi uz pusstundu padarīja ādu mīkstu, un tad viss atgriezās sākumā. Es jau sāku domāt, ka man vienkārši tāda āda ir. Un tad kādā vakarā, ritinot telefonu, es ieraudzīju kādu, kas runāja par tallow balmu. Par liellopu taukus. Uz sejas.
Pirmā doma bija, protams, “nē, paldies”. Izklausījās… dīvaini. Kā kaut kas, ko izmantoja mūsu vectēvi, pirms bija ķīmija. Bet es biju tik bezcerīga, ka nospiedu “pievienot grozam” uz kādas mazas Etsy veikala lapas. Bija kaut kāds “Whipped Tallow Balm” ar bumbieru aromātu. Izvēlējos to, jo aprakstā bija rakstīts “viegls, augļains”. Domāju, ja jau lieku liellopu tauku masu uz sejas, lai vismaz smaržo pēc bumbiera, nevis liellopa. Es pasūtīju. Un tad aizmirsu par to.
Kā Es Vispār Nonācu Līdz Tallow Kremam
Viss sākās ar manām rokām. Mana darbs prasa daudz mazgāt rokas. Ziemā tas ir kā nāves pieskāriens ādai. Tā sāka plaisāt starp pirkstiem. Sāpēja. Es mēģināju visu: biezu, balto Nivea kremu, kas smaržo pēc bērnības (un atstāj taujainas plēves). Mēģināju to dārgo L'Occitane shea sviestu. Mēģināju pat vazelīnu pār nakti ar zeķēm virsū – izskatījos kā kāds dīvains robots, kad gāju gulēt. Nekas nedarīja ilgtermiņā. Tā bija tikai cīņa, lai noturētu status quo.
Un tad man ienāca prātā tā Etsy paka. Atceros, ka tā atnāca kādā pelēkā oktobra dienā, trešdienā, laikam. Es to atvēru. Iekšā bija stikla burciņa. Saturs izskatījās balts un, nu, saputots. Smaržoja… patīkami. Nevarēju saprast pēc kā. Kaut kā saldi, bet ne pārāk. Vairāk kā pirksts, kas ir bijis bumbieru sula. Es pieskāros ar pirkstu. Konsistence bija interesanta – nevis šķidra, nevis cieta. Kā ļoti, ļoti biezs, gaisīgs krēms. Iedomājos, kā to likt uz sejas, un man vēlreiz šķita dīvaini. Es noliku to skapītī blakus tām citām neveiksmīgajām krēmu pudelēm. Tur tas arī sēdēja nedēļu.
Vienu vakaru, kad āda uz pieres jūtami nirzīja no sausuma centrālās apkures dēļ, es beidzot izlēmu izmēģināt. “Piekāvies,” es teicu sev. “Kas sliktākais var notikt?” Es paņēmu mazliet – mazāk nekā parasti ņemu no citiem krēmiem – un berzēju starp delnām. Tas kļuva uzreiz eļļains, kā izkausēts sviests. Uzliku uz sejas. Un… nekā. Nekādas briesmīgas smaržas. Nekādas lipīgas sajūtas. Tas it kā izzuda. Pēc minūtes manai ādai bija tāda mātīga, mīksta sajūta. Nevis spīdīga. Tikai mīksta. Es biju pārsteigta. Tas nebija tā, kā es gaidīju.
Kāpēc Liellopu Tauki Vispār Darbojas Uz Ādas
Es pēc tam nedaudz pameklēju internetā. Izrādās, ka tas nav nekāds jauns burvestības triks. Tallow, tas ir, liellopu tauki, ir kaut kas tāds, ko cilvēki izmantojuši ādas kopšanai gadsimtiem ilgi. Šis konkrētais tika ražots Francijā no zālēm barītu liellopu suet (tas ir, nieru apkārtējie tauki). Un visa filozofija ir pavisam vienkārša: liellopu tauku sastāvs ir ļoti, ļoti līdzīgs cilvēka ādas dabiskajam sebumam (tauciņiem). Tāpēc āda to atpazīst un labi uzsūc. Tas nevis sēž virsū kā filma, bet iekļūst dziļāk. Tas ir kā nodrošināt ādai to, ko tā pati mēģina izdarīt, bet sausuma apstākļos nespēj.
Man tas padarīja lietu mazāk dīvainu. Tas bija vairāk kā dabiska atbalsta sistēma, nevis svešs ķīmiskais savienojums. Domāju par to, ka mēs tik ļoti centāmies izvairīties no visiem taukiem, ka aizmirsim, ka daži no tiem var būt noderīgi. Tas ir kā ar pārtiku. Visi baidās no taukiem, bet olīveļļa ir laba. Šis, iespējams, ir olīveļļas ekvivalents ādai. Vismaz manā galvā tā bija loģika. Es turpināju lietot.
Kas Notika Pēc Pāris Nedēļām
Es nelietoju katru dienu sākumā. Tikai tad, kad atcerējos. Bet pēc apmēram desmit dienām es pamanīju kaut ko. Manas rokas. Tās vairs neplaisāja. Es skatījos uz savām plaukstām, mēģināju atrast tās sīkās, sāpīgās plaisiņas, un tās nebija. Tā bija tikai gluda āda. Ne pārspīlēti gluda, bet normāla. Kā vasarā. Tas mani patiešām pārsteidza. Es sāku lietot regulāri – pēc dušas uz visiem ķermeni, īpaši uz elkoņiem un ceļgaliem, kas man vienmēr ir bijuši sausi kā papīrs.
Uz sejas efekts bija vēl interesantāks. Man nekad nav bijušas lielas problēmas ar pūtītēm vai tā, bet ziemā mana seja vienmēr kļūst nedaudz raupja, un pamatot to ir mokas. Pēc kāda laika šī raupjuma sajūta pazuda. Āda kļuva mīkstāka, vienmērīgāka. Mans partners kādu dienu teica: “Hmm, tev seja šodien izskatās atpūtusies.” Es pat neko nebiju uzlikusi tajā dienā. Tas bija iepriekšējā vakara tallow efekts. Es sāku lietot to arī kā nakts kremu. Ieslīdēju gultā, un mans spilvens nesmaržo pēc ķīmiskas rozes, bet pēc kaut kāda ļoti tāluma bumbiera.
Un tad, lūk, nejauša atkāpe. Mans kaķis, tas pats, kas medīja televizora punktus, kādu dienu nolēza šo burciņu no galda. Tas bija šausmīgi. Es domāju, ka viss beidzies. Bet burciņa, paldies Dievam, ir diezgan bieza stikla. Tā tikai aizrāpās pa grīdu, vāks palika cieši aizvērts. Es to pacēlu, sirdssitens mierinājās, un es domāju: “Labi, tu izdzīvoji kritienu. Tu esi pelnījis pastāvēt manā dzīvē.” Stulbi, es zinu.
Vai Es To Iegādāšos Atkārtoti?
Jā. Es jau esmu pasūtījusi otro. Pirmā burciņa man iztika pēc apmēram diviem mēnešiem, lietojot to diezgan krietni – uz sejas, rokām, pat uz lūpām, kad tās ir ļoti sausas. Tas darbojas arī uz lūpām, starp citu. Labāk nekā daudzas lūpu balzamas, kas tikai uz pāris minūtēm liek justies labam.
Es to neizmantoju kā dienas krēmu zem kosmētikas, jo man patīk, ka manai ādai ir brīva diena. Bet kā nakts krēms un kā glābējs pēc dušas tas ir lielisks. Vissvarīgākais, ko es esmu iemācījusies, ir likt ļoti maz. Sākumā es uzliku par daudz, un jūtas bija nedaudz eļļaina. Bet mazs daudzums, apmēram zirņa lielums uz sejas, ir vairāk nekā pietiekami. Tas izklājas ļoti tālu.
Es pat iespiedu nelielu daudzumu mazā burciņā un iedevu savai mātei. Viņai ir ļoti sausa āda, un viņa arī sākotnēji izskatījās šaubīgi. “No kā tas ir izgatavots?” viņa jautāja. Es teicu: “No kaut kā, kas ir ļoti dabiski. Vienkārši izmēģini.” Pēc nedēļas viņa zvanīja un teica, ka viņas kājas pie papēžiem vairs nav tik raupjas. Tagad arī viņa lieto. Tas ir kā mūsu mazais noslēpums.
Es nezinu, vai tas ir visiem. Ja tev ir ļoti uzņēmīga vai tiecīga āda, varbūt vajag uzmanīgāk. Bet man, kurai ir vienkārši sausa, dehidrēta ziemas āda, tas ir bijis lielisks atklājums. Tas nav burvju eliksīrs. Tas neizdzēš visas grumbas vai ko tādu. Tas tikai padara ādu mierīgu, barotu un normālu. Un ziemā tas ir tieši tas, ko es vēlos.
Īsie Jautājumi, Kas Man Bieži Tiek Uzdoti
Vai liellopu tauki ir labi sejai? Pēc manas pieredzes – jā. Jo, kā jau teicu, tie pēc sastāva ir tuvi tam, ko mūsu āda pati ražo. Tāpēc āda to labi uzsūc un neuztver kā ienaidnieku. Tas ir kā dot tai dabīgu barību, nevis uzlikt virsū kādu mākslīgu plēvi.
Vai tallow balms aizsprosto poras? Man nav bijušas tādas problēmas. Tieši otrādi – tā kā tas labi iesūcas, tas nepaliek virspusē un neaizsprosto. Protams, katram āda ir savādāka, bet man, ar normālu līdz sausai ādu, tas nav radījis nekādas pūtītes vai līdzīgas lietas.
Kā smaržo šis bumbieru tallow balms? Godīgi, smaržo ļoti viegli. Ne pēc spēcīga bumbiera sula vai konfektes. Vairāk kā pēc bumbiera mizas vai lapas, kas ir nokritusi un nedaudz saldina. Ļoti diskrēti. Pēc tam, kad uzliesmo, tu to vairs nejūti. Tas nav parfimēts. Tas ir tikai patīkams, dabiskas izcelsmes smaržas pēdiņas.
Kur tu to dabūji? Es nopirku to no viena Etsy veikala. Vienkārši ierakstīju “whipped tallow balm”, un tas bija viens no pirmajiem rezultātiem. Izvēlējos bumbieru aromātu, bet viņiem šķiet ir vēl citi. Piegāde no Francijas aizņēma kādu nedēļu, desmit dienas. Viss nāca kārtībā.
Tā nu, ja tu mēģini cīnīties ar sausumu un neesi pārliecināts par visiem tiem ķīmiskiem savienojumiem sarakstos, šis varētu būt vērts izmēģinājuma. Tas ir dīvaini, es zinu. Bet dažreiz dīvainās lietas strādā. Mana āda vismaz tā saka. Es, iespējams, pasūtīšu vēl vienu burciņu, pirms beidzas. Katram savs.
