Bumbieru Tallow Balms: Kad āda ziemā ir kā pergaments

Tas bija kaut kāds janvāra vakars, iespējams, otrdiena. Logs aizsalis, apkure čirkst, un manas rokas... nu, tās izskatījās un jutās pēc saplaisājušas māla podnieka trauks. Tāda sajūta, kad paskaties uz ādu un domā – vai tā tiešām ir mana? Es biju izmēģinājis visu. To dārgo krēmu no aptiekas, zilo pudeli, kas maksāja kā pusdienas restorānā. Nekas. Pēc tam to lēto, zaļo tubiņu no Rimi par 2,49 eiro. Smirdēja pēc ķīmijas un atstāja kādu eļļainu plēvi, bet āda zem tās joprojām bija saspringta un balti plīvojoša. Es sēdēju un skatījos uz šiem pirkstiem, kas rakstīja ziņu draudzenei, un domāju – nu, viss, esmu beidzis. Tad kaut kā, vienā bezjēdzīgā Instagram ritī, es ieraudzīju kādu, kas runāja par tallow balmu. No liellopa taukiem. Uz sejas.

Pirmā doma: nē. Vienkārši nē. Otrā doma: bet... kāpēc gan ne? Jau tā viss ir slikti. Trešā doma: bumbieru aromāts? Tas vismaz neizklausās pēc ceptuves.

Un tā, pāris nedēļas vēlāk, man uz galda atradās maza, apaļa burciņa ar uzrakstu "Whipped Tallow Balm - Pear". Izgatavots Francijā. No zālēm barotas liellopas. Es to atvēru. Smaka nebija ne par ko baigāk domāt. Patīkama. Kaut kāda viegla salduma, bet nevis kā konfektes, vairāk kā... nu, bumbieris, iespējams. Vai varbūt ābols? Es nezinu. Tikai ne ķīmiska. Tekstūra bija... dīvaina. Sviestam līdzīga? Putukrēmīga? Saspringta aukstumā, bet, ja ierīvē ar pirkstu, kļūst mīksta. Sākumā uz ādas – brīnums. Kā vaska slānis. Es jau gribēju noslēgt, ka šis ir vēl viens neveiksmīgs eksperiments, bet pēc minūtes tas kaut kā... izzuda. Ieblūt. Āda to uzsūca kā sūkulis. Un palika tikai kāda maiga, neeļļaina mitruma sajūta. Bez tās baltās plīvura vai lipīguma.

Tā tas sākās.

Kāpēc vispār likt liellopa taukus uz sejas

Es zinu, kā tas izklausās. Es pats domāju, ka tas izklausās traki. Mēs visi esam pieraduši pie tām skaistajām pudelītēm ar ekstraktiem un vitamīniem. Bet tad es kaut ko palasīju, un tas sāk likties loģiskāk. Šķiet, ka liellopa tauku sastāvs ir ļoti, ļoti līdzīgs cilvēka ādas dabiskajam tauku sastāvam. Tā sauktajam sebumam. Tāpēc āda to, iespējams, atpazīst un uzņem labāk nekā kādu svešu, sintētisku eļļu. Tas iedziļinās dziļāk. Nav tikai virsējs slānis, kas aizsargā no vēja, bet tiešām baro. Tas ir kā ēdiens ādai. Nu, vismaz teorijā.

Un tas ir putots. Tas nav kāds gabals speķa, ko berž pa vaigu. To ir sakultuši līdz gaisīgai, krēmīgai tekstūrai, kas viegli izsmeļas. Mana pirmā doma, kad to ieraudzīju, bija par sviestu kādu brīvdienu rītu. Tik gaisīgs. Bet nu, jā, tas ir liellopa tauki. No zālēm barotām govīm Francijā. Es nezinu, vai tas kaut ko nozīmē, bet tas izklausās tīrāk nekā "no rūpnīcas Nr.3". Es pasūtīju to no kādas mazas Etsy veikala. Meitene, kas to visu pagatavo mājās. Sūtījums nāca ātri, iesaiņots kā dāvana, ar nelielu piezīmi. Jauki.

Kā man gāja ar šo bumbieru tallow balmu

Pirmās dienas. Es to lietoju tikai uz rokām. Pēc visām izmēģinātajām lietām, es nebiju gatavs uzreiz mesties uz seju. Tā kā bija ziema, un manas rokas bija tās pergamenta fāzē, es rītos un vakaros ierīvēju šo balmu. Sākumā sajūta ir dīvaina. Tas ir ciets burciņā, jākausē ar pirkstu siltumu. Tad uz ādas – brīnums, kā teicu. Bet pēc minūtes vai divām tā izzūd. Nav nekādu pēdu uz telefona ekrāna vai uz apģērba. Tas mani pārsteidza.

Pēc nedēļas es pamanīju, ka manas delnas vairs nav tik saspringtas. Sāpes, kad āda plaisāja pie nagu maliņām, pazuda. Tās vienkārši... nomierinājās. Kļuva mīkstākas. Nevis eļļainas-mīkstas, bet veselīgas-mīkstas. Es sāku domāt – labi, ja ar rokām strādā, varbūt var mēģināt arī uz seju? Mana seva ziemā ir sausa, bet uz deguna un pieres parādās kāds spīdums, tāda jauktā tipa nepatikšana. Un sīkās grumbiņas pie acīm kļūst pamanāmākas, kad āda ir izkaltusi.

Tā es sāku. Pēc dušas, uz vēl mitras ādas, mazu, mazu daudzumu. Tiešām, mazāk nekā pērļu lielumu. Ierīvēju. Tas pats efekts – sākumā balzama sajūta, tad izzūd. No rīta pamanīju, ka seja nav tik saspringta, nav tā sajūta, ka āda ir kā maska. Un tas spīdums uz T-zones? Tas samazinājās. It kā āda vairs nemēģinātu tik ļoti ražot savus tauciņus, jo esmu to jau barojis. Dīvaini, bet patiesi.

Pēc pāris nedēļām... manas elkoņi. Ak dievs, manu elkoņu stāsts. Tie vienmēr ir bijusi raupja, sausā vieta, it kā zīmogs. Es pat par to vairs nedomāju. Bet vienā dienā, pēc pirts, es tos aiztieku un domāju – wait, kas tas tāds? Tie bija gludi. Gludi! Kā pārējā roka. Es nopietni ilgu laiku vienkārši tos taustīju. Tas bija tas brīdis, kad es sapratu, ka šī lieta, šis liellopa tauku burvības krēms, ir vairāk nekā tikai "nav slikts". Tas patiešām strādā.

Nejaušs atkāpiens (jo kāpēc ne)

Tas viss atgādina man kaut ko. Bērnībā, vasarnīcā, manai vecmāmiņai bija kāda alvas kārba ar kaut kādu savā pagatavotu ziedu ziedu sviestu. Vai varbūt tas bija arāņu eļļas? Es neatceros. Bet smaržoja pēc lauka un vasaras. Un viņa to lietoja uz rokām pēc dārza darbiem. Viņas rokas vienmēr bija raupjas, bet veselīgas. Pilnas ar dzīvību. Nevis kā manas, kas pēc datora un dezinfekcijas līdzekļiem bija kā papīrs. Varbūt visa šī dabiskā lietu lietošana nav nekāds jauns trends. Varbūt tā ir tikai atgriešanās pie kaut kā, ko mēs esam aizmirsuši. Tikai tagad tas nāk burciņā no Francijas ar bumbieru aromātu, nevis alvas kārbā. Laiki mainās.

Bet jā, atpakaļ pie tallow.

Vai es to pirktu vēlreiz?

Īsā atbilde: jā. Es jau esmu pasūtījis otru burciņu. Pirmā vēl nav beigusies, bet es gribu būt gatavs. Es pat iesaku to savai māsai, kurai ir tieši tāda ādas veida problēma – sausa, bet ar kādu ekzēmu uz plaukstām. Viņa sāka ar skeptisku seju, gluži kā es. Tagad viņa arī prasa, kur es to dabūju.

Man patīk, ka tas ir daudzmērķu. Es to lietoju: - Uz rokām pēc mazgāšanās. - Uz sejas kā nakts krēmu (reizēm arī dienas, ja ir ļoti auksti). - Uz lūpām – mazliet, lieliski strādā. - Uz elkoņiem un ceļgaliem, tiešām, pārveido tos. - Pat uz pēdām pēc dušas, uz sausām papēžu zonām.

Tas ir kā universāls remontētājs sausām vietām. Burciņa ir maza, bet pietiek uz ilgu laiku, jo pietiek ar niecīgu daudzumu. Un tas neiztukšo manu maku, atšķirībā no tiem aptieku brīnumiem, kas nedarīja neko.

Vienīgais, ko varētu vēlēties... varbūt vairāk aromātu izvēles? Bet šis bumbieris ir patīkams, neuzkrītošs. Varbūt kādu bez aromāta variantu tiem, kam ir ļoti jutīga āda. Es nezinu.

Īsi jautājumi, kas man bieži tiek uzdoti

Vai liellopa tauki ir labi sejai? Pēc manas pieredzes – jā. Īpaši, ja āda ir sausa, kairināta vai nogurusi. Tā kā tas ir līdzīgi mūsu pašu ādas taukiem, tas, šķiet, labāk iesūcas un strādā no iekšpuses, nevis tikai pārklāj virsu. Tas nav burvju līdzeklis, bet tas atjauno ādas barjeras funkciju. Tas ir kā labs, barojošs ēdiens tai.

Vai tallow balms aizsprosto poras? Man nē. Es tiešām domāju, ka tas ir pretējs efekts. Tā kā tas ādu labi mitrina, tai vairs nav nepieciešams tik daudz ražot savu tauku, tāpēc tas spīdums un aizsprostošanās samazinās. Bet, protams, katram sava āda. Sāc ar mazu daudzumu un pārbaudi. Man, ar jauktu tipu, tas strādāja lieliski.

Kā tas bumbieru tallow balms smaržo? Godīgi? Smaržo labi. Ne pārāk saldi, ne pārāk spēcīgi. Kā nokaltis bumbieris, vai varbūt kāda viegla ziedu ziedu tēja. Tas nav pārtraucošs. Pēc uzklāšanas smarža ātri izplūst. Tas nav tāds, lai tev apkārt ejot visi jautātu, kas tev smaržo pēc augļiem. Tas ir maigs un patīkams.

Kur tu to dabūji? Es atrodu to mazā Etsy veikalā. Ja meklē "Whipped Tallow Balm Pear", vajadzētu atrast. Meitene, kas to dara, ir ļoti rūpīga, un produkti nāk ar mazu personīgu pieskārienu. Nav nekāda lielā uzņēmuma sajūta.

Tā nu beidzot

Es nezinu, vai šis ir atbilde visiem. Bet man tas palīdzēja. Pēc ilgas ziemas ar ādu, kas jutās kā saplaisājusi māla trauka āda, šis bumbieru tallow balms kaut kā to salabojis. Vienkārši. Bez lieliem solījumiem. Tas tikai strādā.

Ja tu mēģini cīnīties ar sausumu, ar ekzēmu, ar rokām, kas izskatās vecākas nekā ir, ar to saspringto sajūtu sejā pēc dušas... iesaku vismaz paskatīties. Tas izklausās dīvaini, es zinu. Liellopa tauki. Uz sejas. Bet dažreiz dīvainās lietas ir tās, kas strādā vislabāk.

Es turpināšu lietot. Varbūt arī māmiņai pasūtīšu vienu burciņu. Viņai arī patīk dabiskas lietas. Un tagad, kad es to visu izrakstīju, manas rokas atkal ir saušušās no tipšanas. Laiks iet ierīvēt mazliet tallow.