Lavandu Tallow Balms: Pēkšņi Mana Āda Ir Atkal Normāla

Tas bija februāris, un manas rokas izskatījās, it kā es būtu strādājusi kādā metālapstrādes cehā bez cimdiem. Sausa āda. Nevis eleganti sausa, bet gan šķembošanās, sarkanu plankumu, tāda sajūta, ka āda ir pārāk pievilkta pār kauliem. Esmu mēģinājis visu. Dārgo CeraVe krēmu no aptiekas. To zilo Nivea bundžu, kas smaržo pēc bērnības. Kādu Ārpus dabas eļļu maisījumu, pēc kura izskatījos un jutos kā apcepta cīsiņa paipals. Nekas. Nulle. Tā vienkārši turpināja plīst. Tad kāda dīvainā Instagram reklāma. Par kaut kādu balzamu no liellopu taukiem. Tallow. Kā... liellopa taukus? Uz sejas? Mana pirmā doma bija, nē, paldies, tas izklausījās pēc kaut kā, ko varētu lietot viduslaiku cietumā. Bet rokas. Rociņas tādas briesmīgas. Un es domāju, labi, nu, kas tad vēl varētu būt sliktāk. Pasūtīju. Šo saputoto balzamu ar lavandu. Un, še ir dīvainā daļa... tas strādā. Patiešām strādā.

Sēžu šeit, dzerot vienu alu, un skatos uz savām rokām. Tās ir... mierīgas. Tas ir vislabākais vārds. Nevis kāda milzīga pārvērtība, bet tādas, kādas tām vajadzētu būt. Nevis sarkanas, nevis plīsošas. Tikai āda. Es pat nevaru atcerēties, kad tās pēdējo reizi tādas bija. Pirms ziemas, droši vien.

Kāpēc Vispār Mēģināt Liellopa Taukus Uz Sejas

Es zinu, kā tas izklausās. Tallow. Vārds pat izklausās smags, blīvs. Kā kaut kas, kas būtu cepešpannā. Es biju ļoti, ļoti skeptisks. Man galvā bija tāds priekšstats par kaut ko treknu, smirdīgu, kas aizblīvēs poras uz mūžīgiem laikiem.

Bet tad es kaut ko izlasīju. Vai, drīzāk, izlēcu pāri rakstam, jo tas bija pārāk garš. Būtībā, liellopa tauki, īpaši no zālēm barotiem liellopiem, ir... līdzīgi mūsu pašu ādas taukiem. Mūsu ķermenis tos atpazīst. Tāpēc tas iesūcas. Īsti iesūcas. Nevis tikai paliek virspusē kā daudzi krēmi, kas liek jums justies eļļainam, bet tad naktī noslīd nost uz spilvena. Tas iedziļinās. Tas ir kā barība ādai. Laba barība.

Un šis konkrētais balzams ir saputots. Tas nav tikai kaut kāds tauku gabals burciņā. Tas ir saputots, gaisīgs, kā krējuma putukrējums. No Francijas. Es nezinu, kāpēc tas no Francijas padara to labāku, bet kaut kā tā ir. Varbūt tāpēc, ka tur liellopi ēd tikai zāli un skatās uz Eifeļa torni. Nezinu. Bet tas liek justies mazliet elegantāk, liekot uz sejas liellopa taukus.

Mans Pirmais Saskarsmes Ar Lavandu Tallow Balmu

Burciņa atnāca pa pastu. Mazā stikla burciņa, vienkārša. Atvēru vāku. Smarža... tas bija pirmais pārsteigums. Tā nav tā stiprā, sintētiskā lavandas smarža no veikala drēbju skapja sērkociņiem. Tā ir... mierīga. Kā sausas lavandas ziedi saulē. Vai kā tas, kad kādreiz bērnībā gāji cauri kādam laukam, un gaisā bija šis siltais, garšaugu smaržojošais vaļējums. Tā nav smarža, kas sit pa galvu. Tā ir klātesmība.

Tekstūra. Oho. Tas izskatījās tieši kā krējuma putukrējums. Gaisīgs. Uzņēmu mazliet ar pirkstu – tas bija mīksts, bet ne eļļains. Berzu starp pirkstiem. Nekāda treknuma sajūta. Tikai kaut kāda bagātība. Uzliku uz rokas. Auksts saskarsmē. Pēc pāris sekundēm... pazuda. Tiešām. Iesūcās. Āda to uzsūca kā sastingušs augs pirmo lietus pēc sausa perioda. Palika tikai ļoti maiga, samtaina sajūta. Bez spīduma. Bez lipīguma. Es turēju roku gaisā un skatījos. Nekas. Tikai mierīga, barīta āda.

Toreiz, pirmo reizi, es to uzliku uz sejas pirms gulētiešanas. Tā bija kāda instrukcija – lavanda, miera, miega veicināšana. Un, cilvēk, tā vakara es aizmigu, it kā būtu nosviesta ar kādu mierības lāpstu. Nezinu, vai tas bija balzams, vai smarža, vai tā sajūta, ka beidzot kaut kas darbojās, bet es gulēju kā baismens.

Kā Mana Āda Izskatījās Pēc Pāris Nedēļām

Še nav nekādu pārspīlētu apgalvojumu. Es nekļūšu glītāks. Mani mati paliek tie paši mati.

Bet praktiskās lietas? Tās mainījās.

Mani elkoņi. Mani elkoņi vienmēr ir bijusi kā divi sausie, raupji akmeņi. Pēc dušas tie bija balti, pārāk pievilkta āda. Tagad... tie ir vienkārši elkoņi. Maigi. Pat gludi. Es tos berzu pret džinsiem, un nav tās sausās, šķembošās sajūtas. Tas ir tik vienkārši, bet tas mani padara tik priecīgu. Tas ir kā atrisināta problēma, par kuru es pat neiedomājos, ka to var atrisināt.

Sauss ādas plankums uz kājas, kas man bija kopš bērnības. Pazuda. Vienkārši... izzuda pēc apmēram desmit dienām, katru vakaru uzberzējot to ar šo balzamu.

Un seja. Ziemā mana seja varēja būt sausa un nedaudz niecoša, it īpaši pie deguna. Tagad tā ir... stabila. Ne eļļaina, ne sausa. Tikai normāla. Pēc rīta tā izskatās atpūtusies. Varbūt tāpēc, ka tā faktiski guļ labāk, jo es arī guļu labāk.

Gandrīz aizmirsu – lūpas. Manas lūpas ziemā plīsa. Vienmēr. Esmu izmēģinājis visus lūpu balzamus. Šis tallow balzams? Labākais lūpu balzams, kas jebkad ir pastāvējis. Uzberzē pirms gulētiešanas, un no rītas lūpas ir maigas. Nevis lipīgas. Tikai maigas.

Nejaušs Atkāpiens (Jo Kāpēc Ne)

Tas atgādina man par to viesnīcas ziepju gabalu Denverā, Kolorādo. Es tur biju komandējumā pirms simts gadiem. Ziepju gabals smaržoja pēc koka un piparmētras. Tik īsta smarža. Es to aiznesos mājās, un tas gulēja vannas istabā mēnešiem, līdz beidzot izkusis. Šī lavandas smarža atgādina man par to. Tā nav veikalā pirktā smarža. Tā ir kaut kā īsta. Kā kaut kas, kas ir izaudzēts, nevis izveidots laboratorijā. Tas nav svarīgi. Bet tas nāca prātā. Es domāju, ka labām smaržām vajadzētu izraisīt atmiņas. Šī tā dara.

Vai Es To Pirktu Atkal? Un Kur Es To Ieguvu

Jā. Pilnīgi noteikti. Es jau esmu pasūtījis otru burciņu. Pirmā vēl nav beigusies, bet es gribu būt pārliecināts, ka man tā ir. Es pat iespiedu mazliet savai mātei, kurai arī ir sausa āda, un viņa tagad prasa, kur es to dabūju.

Ak jā, kur es to dabūju. Es to nopirku no Etsy veikala. Neliela veikala. Viņi tikai ražo šos tallow balzamus. Nav nekādu lielu firmu, nekādu pārdošanas spiediena. Tikai kāds cilvēks, kas to visu saputo Francijā un pārdod tiešsaistē. Pasūtīšana bija vienkārša, atnāca diezgan ātri, ietīta kā dāvana – ar nedaudzem kokvilnas lentītēm. Jauki.

Ja jūs mēģināt izdomāt, kurš tallow balzams ir labs, meklējiet to, kas ir no zālēm barotiem liellopiem un ir saputots. Tekstūra ir pavisam cita. Tā nav smaga.

Īsi Jautājumi, Kas Man Bieži Tiek Uzdoti

Vai liellopa tauki ir labi sejai? Jā, izrādās, ka ir. Jo, kā jau teicu, tie ir ļoti līdzīgi mūsu pašu ādas taukiem. Mūsu ķermenis tos atpazīst un zina, ko ar tiem darīt – uzsūc tos un izmanto, lai atjaunotu ādas barjeru. Tas nav kā uzklāt svešu, sintētisku vielu. Tas ir vairāk kā dot ādai to, ko tā jau zina un vēlas.

Vai tallow balzams aizblīvē poras? Nē. Vismaz šis, kas ir saputots, nē. Ja jūs uzklājat tīrus, netīrīsus tauku gabalus, tad jā, droši vien. Bet šis gaisīgais balzams iesūcas. Īsti iesūcas. Pēc pāris minūtēm nav nekādas eļļainas vai lipīgas sajūtas. Tāpēc tas arī ir labs jūtīgai ādai un pat ādai, kas ir tiecas uz pūtītēm – tas nomierina, nevis aizblīvē.

Kā smaržo lavandas tallow balzams? Tā smaržo pēc īstas lavandas. Nevis pēc lavandas ziepēm vai veikala telpas smaržas. Kā sausiem ziediem, kā lauka vasaras vakarā. Tā ir mierīga, silta smarža. Tā nav pārāk stipra. Tā izzūd pēc kādas minūtes, atstājot tikai to maigo sajūtu uz ādas. Tas ir tieši tas, ko vēlaties pirms gulētiešanas – kaut kas, kas palīdz atslābināties, nevis kaut kas, kas sit pa galvu ar smaržu.

Tātad... Jā. Es to lietošu tālāk. Mana pirmā burciņa vēl nav beigusies, bet es jau esmu pasūtījis otro. Tas ir kļuvis par kaut ko tādu, bez kā es nevaru iet gulēt. Tas ir kā tā rituāla daļa, kas liek visam ķermenim teikt – labi, darbs ir beidzies, tagad ir atpūtas laiks.

Ja jums ir sausa āda, kas neko neklausa, vai vienkārši jūtīga āda, kas nekad nešķiet apmierināta ar parastajiem krēmiem... šis varētu būt tā vērts izmēģināt. Dabisks ādas kopšanas produkts, kas patiesībā darbojas. Es biju pārsteigts. Es domāju, ka jūs varētu būt pārsteigts arī.

Vismaz jūsu elkoņi būs laimīgi. Un tas jau ir kaut kas.