Lavendera Tallow Balms: Pēc tam, kad uz sejas uzsmērēju liellopa tauku
Tas izklausījās absurdi. Gluži nopietni. Liellopa tauki. Uz sejas. Es kaut kur internetā ieraudzīju šo sviesta krējuma līdzīgo burciņu ar etiķeti “Sukāts Tallow Balms – Lavenda”, un mana pirmā doma bija, ka kāds joko. Kā tas vispār varētu būt labs? Es domāju par cūkas speķi un pannas. Bet tad es atcerējos, kā mana vecmāmiņa vienmēr teica, ka labākais līdzeklis sausām, ieplaisājušām rokām ziemā ir… nu, tauki. Vienkārši tauki. Tā bija tāda vecās paaudzes zināšana, kuru mēs esam aizmirsuši. Un tā nu, kādu pelēku februāra dienu, kad āda uz sejas jutās kā papīrs un vējš grieza kā nazis, es nospiedu “Pirkt”. Dabūju to no kādas mazas Etsy veikala. Tā bija tāda “paskaties, vai tas strādā” pirkuma sajūta. Bez lielām cerībām.
Pirmais, ko pamanīju, kad saņēmu sūtījumu, bija smarža. Tā nav tāda pārspīlēta, sintētiska lavandas smarža no veikala plaukta. Nē. Tā ir kā… es nezinu. Kā sausas lavandas ziedi, kas ir guļuši saulē. Vai kā tas, kad pavasarī atver palodzes logu pēc ilgas ziemas. Smaga, ziedaina, bet neapdullinoša. Patīkama. Un konsistence. Ak dievs, konsistence. Tā ir tik gaisīga. Kā saputots krējums, kas tikko sāk sacietēt. Uz pirksta tas izkūst uzreiz. Un tad, kad uzber uz sejas – tas pazūd. Tiešām. Neatstāj nekādu taukainu, lipīgu slāni. Tas it kā iesūcas. Pēc pāris minūtēm tu aizmirsti, ka vispār kaut ko uzsmērēji. Tas bija pirmā brīnuma zīme.
Kāpēc liellopa tauki ādai vispār ir jēga?
Es sāku lasīt. Jo, nu, jā, es uz sejas uzsmērēju liellopa tauku, tagad gribēju zināt, ko es tiešām daru.
Un izrādās, ka tas ir… loģiski. Dabiski. Mūsu āda paša ražo tauku vielu – sebumu. Tā ir tā dabiskā eļļa, kas mūs mitrina un aizsargā. Modernie mitrinātāji bieži vien cenšas šo sebumu aizvietot, nomazgāt, pārvarēt. Tallow, īpaši no zālē barotiem liellopiem, pēc molekulārās uzbūves ir ļoti līdzīgs cilvēka sebumam. Tas ir pilns ar tām pašām taukskābēm, ko mūsu āda atpazīst un ar kurām tā zina, ko darīt. Tāpēc tas tik labi iesūcas – āda to uztver kā savējo, nevis kā svešu, sintētisku vielu, kuru vajag bloķēt vai izspiest. Tas ir kā nodrošināt ādai to, ko tā jau zina un vēlas, tikai ārēji. Es to saprotu kā ēdināšanu no iekšpuses, bet ādai.
Tas nav nekāds jauns atklājums. Cilvēki ir lietojuši dzīvnieku taukus ādas kopšanai gadsimtiem ilgi. Tas ir tikai mūsdienās, kad viss ir pārstrādāts un iepildīts ķīmijā, mēs esam sākuši šaubīties par vienkāršām, dabiskām lietām. Mana vecmāmiņa, kas uzauga laukos, par to zinātu. Viņa nebūtu brīnusies. Viņa vienkārši lietotu.
Un šis konkrētais balzams ir no Francijas. Zālē baroti liellopi. Tauki ir sukāti, līdz tie kļūst par to gaisīgo, pūkaino masu. Tajā ir tikai daži citi dabiskie ingredienti, lai noturētu to kopā un piešķirtu smaržu. Nav nekādu sastāvdaļu, kuras nosaukumu nevar izrunāt. Tas ir tīrs. Vienkāršs. Es to novērtēju. Mūsdienās viss ir pārāk sarežģīts.
Kas notika ar manu ādu pēc pāris nedēļām?
Sāku lietot katru vakaru. Pēc dušas, kad āda vēl ir drusku mitra. Uz seju, kaklu. Uz rokām, jo tās ziemā izskatījās briesmīgi – sarkanas, sausas, ieplaisājušas.
Pirmās izmaiņas bija sajūtamas, nevis redzamas. Āda pēc tam vienkārši… nebija saspringta. Vairs nevilka, neatgādināja plēvi, kas tūlīt plīsīs. Tas bija kā atslābinājums. Kā elpa pēc ilgas aizslēgšanas.
Tad, pēc apmēram nedēļas, es pamanīju, ka manas rokas vairs neizskatās kā kāda senas mājas apmetne. Ziniet, tās sīkās, sāpīgās plaisiņas uz pirkstu locītavām? Tās aizgāja. Tās pazuda. Mana āda uz rokām kļuva mīksta. Nevis tā mākslīgi slidena mīkstums no kāda krējuma, kas pārklāj virsu. Bet no iekšpuses. Kā bērna āda. Es sāku pieskarties sev. Tas izklausās dīvaini, bet tā ir patiesība. Es vienkārši gāju un taustīju savu roku, jo tā bija tik gluda.
Un seja… seja kļuva mierīgāka. Es mazāk sarkanu. Mazāk uzkrītošu. Pirms tam, ja es izmantoju kādu no tiem dārgiem veikala krēmiem, man bieži vien rītā uzacīs vai uz žokļa parādījās sīkas, baltas pūtītes. Aizdedzis. Ar šo – nekā. Nulle. Tā vienkārši iesūcās un darbojās. Es izskatos mazāk noguris. Vai tas ir psiholoģiski, jo es zinu, ka esmu uzsmērējis kaut ko dabīgu? Vai arī tas tiešām darbojas? Man vienalga. Rezultāts ir tas pats.
Vakaros, pēc balzama uzsmērēšanas, smarža ir tik nomierinoša. Tā ir tāda veida smarža, kas signalizē smadzenēm – vakars. Laiks atslābt. Es to lietoju kā daļu no savas vakara rutīnas. Tas ir kā signāls ķermenim, ka darba diena ir beigusies. Dažreiz es uzberu nedaudz uz pieres pirms gulētiešanas. Tas palīdz.
Tā, vai es to pirktu vēlreiz?
Jā. Pilnīgi noteikti. Es jau esmu pasūtījis otru burciņu. Un pasūtīju vēl vienu savai mātei, jo viņai vienmēr ir sausas rokas, un viņa izmēģināja manējo, kad bija ciemos. Viņa teica: “Oho, tas tiešām ir ļoti labs.” Un kad māte, kas parasti visu šaubās, kaut ko atzīst, tad tu zini, ka tas ir īsts.
Es to lietoju katru dienu. Kā pamata krēmu. Dažreiz ziemas dienā, pirms izietu ārā, uzberu nedaudz uz vaigiem un deguna. Kā vēja aizsardzību. Tas strādā labāk nekā jebkurš cits “aizsargkrēms”, ko esmu mēģinājis.
Un tas ir ekonomiski. Neliels daudzums iet tālu. Tā mazā burciņa man ir kalpojusi vairākus mēnešus. Ja salīdzinu ar to, cik esmu iztērējis uz kosmētikas veikala šūnām, mēģinot atrast “to ideālo”, tas ir nieks.
Vienīgais, pie kā jāpierod, ir doma par to. “Es uz sejas lietoju liellopa tauku.” Tas joprojām izklausās savādi, ja to pateikt skaļi. Bet tad es skatos uz savām rokām. Vai jūtu savu seju. Un es domāju – labi, lai būtu savādi. Tas strādā. Esmu pārliecināts.
Īsie jautājumi, kurus man bieži uzdod
Vai liellopa tauks ir labs sejai? Jā, pēc manas pieredzes – ļoti labs. Tā kā tas ir tik līdzīgs mūsu pašu ādas taukiem, āda to labi uzņem un nebloķē. Tas mitrina no iekšpuses, nevis tikai pārklāj virsu. Tas ir kā ēdiens tava āda.
Vai tallow balzams aizsērē poras? Nē, man tieši otrādi. Kopš es sāku lietot, man ir mazāk uzniršu un aizdedžu. Jo āda ir labi “paēdusi” un vairs nerada lieko sebumu, lai kompensētu sausumu. Tas iesūcas pilnībā. Nav nekādas taukainas sajūtas.
Kā smaržo šis lavandas tallow balzams? Tā smaržo pēc īstas lavandas. Nevis pēc ziepēm vai veikala aromaterapijas. Pēc ziediem. Tā ir smaga, ziedaina, nedaudz koka smarža. Ļoti nomierinoša. Nav pārspīlēta. Pēc kāda laika tā izplūst.
